RSS

Mācību procesa būtība skolā

11 Jan

Lai labāk izprastu mācību procesa būtību, vispirms jānoskaidro jēdziens mācību process, kas ir pedagoģiskā procesa neatņemama daļa.

Mācību process – mērķtiecīgi organizētas mācīšanas un mācīšanās tiešā norise kā pedagoģiskā procesa sastāvdaļa, kurā ciešā skolotāja un skolēna (skolēnu) mijiedarbībā tiek apgūta jauna informācija, papildinot zināšanas, tiek attīstītas jaunas prasmes un iemaņas un tiek nostiprinātas iepriekš apgūtas zināšanas, prasmes un iemaņas. Tas ir izziņas, saskarsmes un personības attīstības process (Pedagoģijas terminu skaidrojošāvārdnīca, 2002, 97).

Mācību procesa galvenie elementi ir mācīšana, mācīšanās un izglītības saturs.

Mācīšana – skolotāja mērķtiecīga darbība mācību procesā – zināšanu, prasmju un attieksmju apguves organizēšana, sniedzot informāciju, stāstot par iepriekšējo paaudžu pieredzē apgūto un veicinot skolēnu attīstību un aktivitāti sevis, dabas un sabiedrības izziņas procesā. Mācīšana saistīta ar mācību uzdevumu risināšanu, kontroli un rezultātu novērtēšanu (Pedagoģijas terminu skaidrojošāvārdnīca, 2002, 98. – 99.).

Mācīšanās – process, kurā indivīds pārņem sabiedrībā uzkrāto pieredzi, apgūst zināšanas, prasmes, attieksmes, pilnveido savu pieredzi, patstāvīgi un atbildīgi darbojoties un izzinot sevi, dabu un sabiedrību. Šo procesu sekmē aktīvas sociālās mijattiecības, apkārtējās sabiedrības atsaucība (Pedagoģijas terminu skaidrojošāvārdnīca, 2002, 99).

Mūsdienās ir svarīgi mācību procesa norisi analizēt dziļāk. Nozīmīgi ir jautājumi, kā skolotāji palīdz audzēkņiem mācīties, pielāgot un izmantot jauno informāciju, pievienojot to jau esošajām zināšanām, kā palīdz skaidrot pārpratumus un attīstīt vērtības.

Mācību process ir skolotāja un skolēna savstarpēji saistīta mērķtiecīga pedagoģiska sistēma, kurā skolēni apgūst zināšanas, prasmes un iemaņas. Apguves procesu lielā mērā izraisa skolēna motivācija, bet tā rezultāts izpaužas zināšanu, prasmju un iemaņu pieaugumā. Tas, savukārt, ietekmē vispārēju personības attīstību, kura ietver domāšanu, uzskatus, emocionālo sfēru, pārliecību, gribu, rīcību, uzvedību u.c. Mācību procesa gala rezultāts izpaužas izglītībā, konkrētāk, izglītības līmenī. Mācību procesu veido savstarpēji saistīti komponenti: skolēns, kas apgūst zināšanas, prasmes un iemaņas; skolotājs, kas sekmē skolēna mērķtiecīgu izziņas procesu.

Centrālais elements mācību procesā ir skolēns. Viņš tiek iekļauts aktīvā izziņas procesā un virzās uz arvien jaunām atziņām. Šajā procesā skolēns apgūst jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas, attīsta savas izziņas spējas, tikumiskās un estētiskās vērtības. Mācībās gūtā pieredze tiek nodota no vienas paaudzes nākamajai paaudzei. Līdz ar to mācības kļūstpar specifisku sabiedriskās darbības veidu – pieredzes tālāknodošanas līdzekli. Tālāk tiek nodota nevis pati darbība un tajā radušās attiecības, bet to modelis, vispārīgie principi un normas. Tādējādi mācības ir aplūkojamas kā vienota, viengabalaina cilvēku darbības joma. Raugoties no filozofiskā viedokļa, mācības nevar reducēt tikai uz skolotāju un skolēnu. Māca viss un visi, mācās arī visi. Tie visi ir mācību darba sociālie subjekti. No pedagoģiskā viedokļa mācības ir pasaules izziņas īpašs veids, ko speciāli organizē un vada skolotājs. Mācību procesa būtība ir zināšanu, prasmju, iemaņu apguve un izziņas spēju attīstība. Mācības tiek virzītas uz cilvēka un sociālās vides mijiedarbības pilnveidošanu.

Mācību procesa ārējo struktūru veido:

  • •     uztveršana;
  • •     izprašana;
  • •     apjēgšana;
  • •     lietošana.

Skolā paiet ikviena cilvēka ievērojama dzīves daļa, un katrs gūst atšķirīgu pieredzi par šo laiku. Viens ir guvis zināšanas, lai vēlāk veidotu stabilu dzīves pamatu. Cits to atceras ar nepatiku, jo šis laiks ir sagādājis tikai problēmas un rūgtumu dvēselē. Bet vēl kāds skolu atceras kā jauku vietu, kur varēja satikt draugus, atpūsties un izklaidēties.

Skolas galvenais uzdevums ir sniegt skolēniem kvalitatīvu izglītību, pastāvīgi un mērķtiecīgi uzlabojot savu darbu. Skola regulāri veic pašvērtēšanu, apzina tālākās attīstības vajadzības, plāno un īsteno uzlabojumus.

No mācību procesa organizācijas ir atkarīga katra skolēna pārdzīvojumi par mācību procesa nozīmi, jo mācību process ir ne tikai noteikto zināšanu un prasmju apguves process, bet arī audzināšanas līdzeklis. Stundā būtiska ir skolēns – skolotājs un skolēns – skolēns sadarbība.

Attīstošā skolā valda uzskats, ka „vairāk nepieciešama mācīšanās, bet mazāk mācīšana” (Bērziņa, 2002, 36). Nevar iedot noteiktu zināšanu “bagāžu”, no kuras smelties visu mūžu. Šajā procesā īstenošanai nepieciešami

  • •                 saskarsme;
  • •                 sadarbība;
  • •                 atbildība.

Kaut arī pastāv uzskats, ka izglītības kvalitāte Latvijas skolās nav nemaz tik slikta (to daļēji apliecina arī starptautiski salīdzinošie pētījumi), tomēr pēdējo gadu laikā regulāri pieaugošais nesekmības līmenis liek šai problēmai pievērst lielāku uzmanību. Bērnus ir aizvien grūtāk motivēt mācīties. Kopumā valstī ir ievērojama  skolēnu zināšanu līmeņa pasliktināšanos.„Operatīvās informācijas par 2007./2008. mācību gada noslēgumu pēc situācijas uz 30. maiju apkopojums” rāda, ka nesekmīgo skolēnu skaits, sākot ar 5. klasi, ir nepieņemami liels. Skolēnu skaitu, kuri pārcelti nākamajā klasē bez nepietiekamiem vērtējumiem, un skolēnu skaitu, kuriem ir vismaz 1 nepietiekams vērtējums, neskaitot 9. un 12. klašu absolventus, uzskatami raksturo 1.attēls. No tā var secināt, ka vislielākais nesekmīgo skolēnu skaits ir ievērojams 8. un 7. klasēs. Diemžēl arī vidusskolēnu skaits ar nepietiekamo vērtējumu ir samērā liels (17,5% – 10. klasē un 16,1% – 11.klasē). Visās pamatskolas un vidusskolas klasēs, sakot ar 5. klasi, nesekmīgo skolēnu skaits ir lielāks nekā vidējais rādītājs 13,1%.

Mācību process ir skolotāja un skolēna sadarbība, kas virzīta uz vienu mērķi – zināšanu apguvi, tāpēc nepieciešams fiksēt skolēna faktiskās zināšanas, nevis pieļaut zināšanu vērtējumu, kas veidojas tikai no gadījuma atzīmēm. Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 1027 „Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” kā izglītojamo vērtēšanas pamatprincipi atzīmē izglītojamā mācību darbību, mācīšanās stilu, saskarsmes un sadarbības prasmes, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku. Vidējās izglītības standartā, vērtējot izglītojama sasniegumus, tiek akcentēts, ka jādod iespējaapliecināt savas zināšanas, prasmes un attieksmes.

Mācības izglītības iestādē notiek skolotāja vadībā. Skolotājs ne tikai dalās ar skolēniem savās zināšanās, bet arī izmanto dažādus informācijas avotus, tehniskus un uzskates līdzekļus, organizē ekskursijas, praktiskas nodarbības prasmju un iemaņu izkopšanai. Stundā tiek skaidrota mācību viela un atkārtota jau izņemta, tiek izvirzīti jautājumi  un atklātas problēmas, kas tiekas pēc jaunām atziņām. Sistemātiski notiek zināšanu un prasmju pārbaude. Mājās skolēni gatavojas nākamās dienas nodarbībām. Skolotājs izmanto skolēnu izziņas intereses, veidojot stundā problēmsituācijas pirms jaunās mācību vielas skaidrojuma, un rosina turpmākajām mācībām.

 

Materiāls no J.Marutes maģistra darba // http://www.r2vsk.edu.lv/inform%C4%81cija-par-esf-projektiem/48-j-ramutes-ma%C4%A3istra-darbs

 
Komentēt

Posted by uz Janvāris 11, 2012 in Mācību process

 

Birkas: , ,

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: