RSS

Mācību procesa vērtēšana

11 Jan

Bieži vien gadās, ka skolotājs, izdzirdot no direktora vietnieka mācību darbā vai metodiķa vārdu hospitācija, nobāl, sāk svīst, instinktīvi saraujas. Galvā stindzinoši izvibrē doma: „Atkal mani kontrolēs! Ko esmu noziegusies?!” Var saprast skolotāju – ikvienam no mums patīk strādāt mierīgi, lai citi mūs netraucē. Var saprast arī skolas direktora vietnieku mācību darbā – viņam jāzina, kā strādā skolotāji. Šīs situācijas saasinātai uztverei no skolotāja puses var būt vairāki iemesli:

  • •                 bailes no priekšniecības mantojumā atstājis padomju autoritārais režīms;
  • •                 zems pašvērtējums;
  • •                 joprojām bieži sastopamais skolu administrācijas autoritārais darba stils – pavēles, skolotāju izrīkošana, stundu noklausīšanās gaiteņos, aiz klases durvīm;
  • •                 pastāvīgs uztraukums saistībā ar to, ka ikviens, kas gājis skolā, uzskata sevi par profesionālu izglītības vērtētāju (Vēstis Skolai,  2001, Nr.30).

Ko var darīt pats skolotājs, ja vēlas pilnveidot savu profesionālo meistarību? L.Lapiņa uzskata, ka „skolotajam labi jāpazīst sevi, jāizprot savas profesionālās vajadzības” (Vēstis Skolai,  2001, Nr.30).

Lai veiktu mācību procesa vērtēšanu, svarīga ir skolas vadības kompetence, komandas izstrādāti kritēriji. I. Bērziņa piedāvā veikt vērtējumu no četriem redzespunktiem:

1. Metode (Kā?)

Tiek noskaidrots, ar kādām metodēm strādā skolotājs. Vērtējot, pievērš uzmanību sistemātiskumam un attīstībai: vai skolotājs savā darbā izmanto jaunas tehnoloģijas.

2. Pielietojums (Kādā mērā?)

Vērtē metodes/pieejas pielietojumu, uzdodot jautājumu „Cik lielā mērā tas tiek pielietots?”

3. Darbības rezultāti (Kāda ietekme?)

Rezultātus vērtē attiecībā uz izvirzīto mērķu sasniegšanu.

4. Uzlabojums (Kādi pasākumi?)

Uzlabošanas pasākumus jāveic nepārtraukti (Bērziņa, 2002, 33.-34).

Attīstošā skolā vairāk nepieciešama mācīšanās nekā mācīšana. Līdz ar to skolēni ir aktīvie dalībnieki mācīšanās procesā. Bet dažreiz skolēni nav gatavi uzņemties šo atbildību. Tātad ir nepieciešams radīt jaunas darba metodes skolēnu un skolotāju mijiedarbībā. Skolotājiem jāatrod tādi līdzekļi un paņēmieni, kas veido dzīvesdarbības  prasmes:

  • •                 sadarbība;
  • •                 projektu darbu veikšana;
  • •                 mācīšanās, izmantojot pieredzi;
  • •                 atbildība par paveikto;
  • •                 patstāvība un pašapziņa (Bērziņa, 2002, 36);
  • •                 māka aizstāvēt savu viedokļi.
  • Ne tikai skolēni, bet arī ne visi skolotāji un vadītāji tam ir gatavi:
  • •                 trūkst zināšanu;
  • •                 nevēlēšanās atmest pierastas darba metodes;
  • •                 nav pārliecības, ka izdosies.

Mācību procesa vērtēšanā svarīgi sekot skolotāja un skolēnu attiecībām, jo pārmaiņu procesā uzmanības centrā ir skolēnu un skolotāju mijiedarbība. Ir svarīgi, lai skolotāji un skolas vadība veido skolēnos pārliecību, ka viņi ir kopējas komandas locekļi. Pēc I. Bērziņas teikta skolēniem ir jādarbojas kopā ar skolas vadību un pedagogiem

  • •                 pedagoģiskajā
  • •                 skolas administratīvajā jomās ( Bērziņa, 2002, 18)
  • •                 skolas sociālajā

Tādā veidā skolēni kļūs par skolas dzīves veidotājiem, kas pratīs saskatīt problēmas, risināt tās un pieņemt lēmumus.

 

Materiāls no J.Marutes maģistra darba // http://www.r2vsk.edu.lv/inform%C4%81cija-par-esf-projektiem/48-j-ramutes-ma%C4%A3istra-darbs

 
Komentēt

Posted by uz Janvāris 11, 2012 in Procesa vērtēšana

 

Birkas: ,

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: