RSS

Mācību stundas plānošana

11 Jan

Skolotāja darbībai ir sava specifika. Pirmkārt, viņa darba laiks ir nenormēts un sākas ilgi pirms tam, kad skolotājs ienāk klasē. Otrkārt, skolotāja darbs tiek pakļauts nemitīgai kritikai gan no skolēnu, gan no vecāku, gan no kolēģu, gan no skolas vadības puses. Treškārt, pabeidzot pedagoģisko mācību iestādi, skolotājs ir ieguvis nepieciešamās zināšanas specialitātē un pasniegšanas metodikā, bet darba prasmes un pieredze jāuzkrāj praksē. Tas notiek, gatavojoties stundām, analizējot rezultātus, iepazīstot kolēģu pieredzi un paaugstinot savu kvalifikāciju un meistarību.

Mācību stunda ir mācību procesa pamatforma. Tā ir „obligātās vispārizglītojošās skolas [..] jēdziens” (Beļickis, 2000, 30). Tātad, galvenokārt, runa ir par pamatskolu un vidusskolu. Mūsdienīgo mācību stundu raksturo ar tādiem vārdiem kā komunikācija, sadarbība, mijiedarbība,  saskarsme. Mācību stunda pēc mērķiem un didaktiskās struktūras ir ļoti mainīga un elastīga nodarbības forma. Tā atrodas nepārtraukta attīstībā un mainās atkarībā no pieejamas materiālas bāzes.Precīza plānošana padara nodarbību par mērķtiecīgu, dod skolotājam iespēju racionāli izmantot katru minūti darba laika stundā. Tas nenozīmē, ka, strādājot ar klasi, plānu nevar koriģēt, ņemot vērā īpašajos stundas apstākļus, – gadās, ka plāns ir radikāli jāmaina. Tomēr sākotnējais pedagoga plāns vienmēr ir pirmais solis ceļā uz labāko.

Stundas efektivitāti nosaka kvalitatīva skolotāja gatavošanās tai. Gatavošanās ir stundas izstrādāšana, modelēšana un projektēšana, rakstot īsu vai detalizētu stundu plānu vai konspektu. Plānojot stundu jāņem vērā, ka neskatoties uz to, ka stunda ir laikā ierobežota (ilgst 40 – 45 minūtes), tai jābūt loģiski pabeigtai.

Kārtējās stundas plānošanai jābalstās uz iepriekšējās stundas rezultātiem. Kritiski novērtējot tos, skolotājs analizē, vai konkrēti bija viņa norādījumi, kā tie tika apvienoti sistēmā, atzīmē, kas jauns, radošs bija stundā, ar ko stunda bagātināja paša skolotāja metodes un paņēmienus. Ir svarīgi atzīmēt, kas bija lieks stundas saturā un organizācijā. Tikai apkopojot iepriekšējas stundas rezultātus, ņemot vērā tās plusus un mīnusus, skolotājs var sākt plānot jaunu. Lai varētu sekmīgi novadīt stundu, skolotājam jāatrod visefektīvākais zināšanu nodošanas veids,  kas atbilst skolēna vecuma īpatnībām un interesēm.

Lai izveidotu stundas plānu, skolotājam jāzina mācību stundas struktūras elementus. Mācību stundas struktūru veido tradicionālie elementi:

  • •     ievads;
  • •     iepriekšējās stundas  vielas pārbaude (frontālā vai individuālā);
  • •     pārēja uz jauno tematu;
  • •     jaunās vielas apguve;
  • •     mājas darba uzdošana;
  • •     noslēgums (Albrehta, 2001; Beļickis, 2000;Zelmenis, 2000).

Ievads. Stundas sākumā skolotājs iepazīstina skolēnus ar stundasmērķi un uzdevumiem.

Iepriekšējās stundas  vielas pārbaudes uzdevums ir noskaidrot, kā skolēni ir izpildījusi mājas darbu. Jānorāda, kā skolotājs to veiks. Jāatzīmē, cik skolēnu izsauks atbildēt, kas katram būs jāveic, kādus pārbaudījumus vai uzdevumus izvirzīs pēc vajadzības.

Pāreja uz jauno tematu. Šajā posmā jāatkārto jēdzienus un likumsakarības, lai skolēni varētu labāk izprast jauno mācību vielu.

Jaunās vielas apguve. Tā ir stundas galvenā daļa. Te skolotājam jāizplāno, kāda veidā notiks jaunās mācību vielas skaidrojums, kā skolēni tiks iesaistīti, kādas atbildes sagaida, kādi kļūdaini priekšstati var būt koriģējami. Jāpārdomā, kā notiks zināšanu nostiprināšana un prasmju veidošana, cik uzdevumi un kāda secībā tiks pildīti, ievērojot principu no vieglākā uz grūtāko.

Mājas darba uzdošana. Tam jāatvelk laiks stundā, lai pārliecinātos, vai visi skolēni ir sapratuši uzdevumu nosacījumus, un nepieciešamības gadījumā sniegt paskaidrojumus.

Noslēgums. Stundas beigās jāveic apkopojums, kā tika sasniegts stundas mērķis.

Augstāk minēti stundas elementi var iekļauties proporcionālā līdzsvarā, var būt arī kāds no tiem pārsvarā. Tā veidojas dažādi mācību stundu struktūras tipi (sk. 4. attēlu).

4.attēls. Mācību stundu struktūras tipi

MĀCĪBU STUNDAS


VIENDABĪGĀS

KOMBINĒTĀS

SADALĪTĀS

APVIENOTĀS

SKAIDROJUMA

VINGRINĀJUMU

ATKĀRTOŠANAS

KONTROLES

ANALĪZES

(Zelmenis, 2000, 157)

Vienas tēmas ietvaros izšķir ievadstundas, izklāsta un noslēguma stundas (Zelmenis, 2000, 158).

Skolotāja gatavošanās stundām nebeidzas ar stundas plāna izveidošanu. Jāpārbauda eksperimentus, tehnisko līdzekļu gatavību darbam, jāieskatās iepriekšējo gadu piezīmēs pie darba plāniem, jāveic citus priekšdarbus nākamās dienas mācībām.

 

Materiāls no J.Marutes maģistra darba // http://www.r2vsk.edu.lv/inform%C4%81cija-par-esf-projektiem/48-j-ramutes-ma%C4%A3istra-darbs

 
Komentēt

Posted by uz Janvāris 11, 2012 in Stundu plānošana

 

Birkas: , , , ,

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: