RSS

Mācību stundu hospitācija un analīze

11 Jan

Vērošanas laikā skolas administrācija „iepazīstas ar skolas darba un mācību procesa organizāciju, kā arī vēro un analizē stundas, klātienē izpēta darba apstākļus un gūst priekšstatu par skolotāja un skolēnu darbību mācību procesā” (Studiju programmas „Svešvalodas skolotājs” pedagoģiskās prakses vadlīnijas, 2007, 13). Vērošana ļauj iepazīt pedagoģisko situāciju kompleksu, kā arī skolotāja darba specifiku. Vērošanas laikā hospitētājs vēro, analizē un vērtē, kā stundās tiek realizēts mācību saturs, izmantojot pedagoģiski psiholoģisko pieeju vielas izklāstā un apguvē.

Vērošana var būt ļoti plaša un ietvert dažādus jautājumus. Tik pat labi tā var koncentrēties tikai uz vienu stundas aspektu. Pamatā skolas administrācija vēro stundu, „lai gūtu ieskatu darbības norisē klasē, un tā balstās uz mācību stundas raksturošanu nevis vispusīgu tās vērtējumu – laba vai slikta” (Studiju programmas „Svešvalodas skolotājs” pedagoģiskās prakses vadlīnijas, 2007, 13). Stundu vērošanas uzdevumu mērķis ir koncentrēt uzmanību uz kādu noteiktu stundas vai tās dalībnieku darba aspektu, raksturot un analizēt to sīkāk. „Novērošanas nolūks ir nodrošināt spoguļefektu gan pašiem vērotājiem, gan tiem, kuri māca, spoguļefekts var palīdzēt skolotājam vai vērotājiem labāk redzēt klasē notiekošās darbības” (Studiju programmas „Svešvalodas skolotājs” pedagoģiskās prakses vadlīnijas, 2007, 13).

Galvenais vērošanas mērķis ir uzzināt mācīšanas un mācīšanās būtību un detaļas. Stundu vērošana veicina vērotāja kritiskas domāšanas un analizēšanas prasmju pilnveidošanu. Mūsdienu mācību metožu mērķis ir radīt iespējas skolēniem pašiem sadarboties, mijiedarbojoties vienam ar otru un ar skolotāju, un izziņas procesā, aktīvā darbībā veidot saskarsmes prasmi. Tāpēc ir ļoti būtiski pievērst uzmanību mācību procesam stundā, „iegūt datus par skolotāja un skolēnu pedagoģiskās mijiedarbības raksturu, mijiedarbības formām un izmantotajiem mācību līdzekļiem, jo mijiedarbība kā personu savstarpējā iedarbība rada noteiktu attiecību modeli un pārmaiņas šo personu mērķos, attieksmēs un viņu rīcībā” (Studiju programmas „Svešvalodas skolotājs” pedagoģiskās prakses vadlīnijas, 2007, 14).

„Skolu darbības kvalitātes vērtēšanas metodikas” autori apgalvo, ka „Stundu vērošana jāorganizē tā, lai neradītu skolotājiem nevajadzīgu spriedzi” (Skolu darbības kvalitātes vērtēšanas metodika, 2004, 72). Tas nozīmē, ka skolotāji jābrīdina iepriekš par hospitāciju. Lai noskaidrotu, vai skolas administrācija ievēro šo kārtību, darba autore veica pētījumu starp Rīgas skolu skolotājiem un skolu administrāciju.

 

Materiāls no J.Marutes maģistra darba // http://www.r2vsk.edu.lv/inform%C4%81cija-par-esf-projektiem/48-j-ramutes-ma%C4%A3istra-darbs

 
Komentēt

Posted by uz Janvāris 11, 2012 in Procesa analīze

 

Birkas:

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: