RSS

Skolas vadības darbības organizācija, veicot mācību procesa vērtēšanu

11 Jan

Mācību stundas novērošana jeb hospitācija ir katra skolas direktora, viņa vietnieku mācību darbā un skolas metodiķa pienākums un viens no pedagoģiskās meistarības paaugstināšanas ceļiem. Šis pienākums nekad nav licies sevišķi patīkams, jo skolotājiem nepatīk, ja vēro viņu darbu. Bet šo procesu var padarīt mazāk uztraucošu, ja ir  labas, koleģiālas attiecības ar  skolotājiem. Hospitāciju organizē dažādos variantos:

  • 1)             skolas vadība, izpildot dienesta pienākumus – kontrolēt un audzināt savas skolas skolotājus;
  • 2)             vienas skolas skolotāji, savstarpēji vienojoties;
  • 3)             dažādu skolu viena mācību priekšmeta skolotāji savās metodiskajās sanāksmēs;
  • 4)             pedagoģisko augstskolu vecāku kursu studenti savās prakses skolās (Zelmenis, 2000, 169).

Maģistra darbā tiek izskatīts pirmais variants, kad stundu vēro skolas administrācija. Kāpēc skolas administrācijai jāpiedalās savu kolēģu stundās?

D. Albrehta atzīmē divus hospitēšanas mērķus:

  • 1)             vispārīgs, piem., iepazīt skolotāja darba stilu kopumā;
  • 2)             detalizēts, piem., iepazīt šī skolotāja attiecīgu pedagoģisko uzdevumu risināšanas paņēmienus stundās (Albrehta, 2001, 99 ).

Skolas darba  analīzei nepieciešama dažāda veida informācija par to, kas un kā notiek skolā. Viens no informācijas iegūšanas veidiem ir stundu  vērošana. Mācību stundas vērošana ir skolas iekšējas izvērtēšanas elements. Skola pati izvēlas, ko un kā vērtēs, nosakot uzdevumus un prioritātes. Šo procesu veic skolas administrācija. Katras stundas vērošanai ir noteikts mērķis. Visbiežāk tie ir:

•                 Mācību procesa analīze.

Ja vēlamies analizēt kādu  konkrētu jautājumu, tad stundas vērojuma mērķis tieši pakļauts  šim  jautājumam. Piemēram – kādas klases uzvedība skolā, mācību līdzekļu lietderība mācību stundās,  skolēnu slodzes, kāda mācību priekšmeta mācīšanas analīze u.t.t.

•                 Kolēģu pieredzes izzināšana  un  apzināšana.

Skolā strādā vairāki desmiti skolotāju. Skolotāji ir ļoti dažādi. Daļa skolotāju ir radoši. Viņu stundas ir interesantas un saturīgas. No šādu skolotāju stundām var mācīties kolēģi, tādēļ nepieciešams iepazīties ar viņu darbu, lai turpmāk varētu popularizēt pozitīvo pieredzi.

Diemžēl, gandrīz katrā kolektīvā ir arī tādi skolotāji, kuru darbs ne vienmēr apmierina. Ja skolas vadība saskata kādas problēmas skolotāja darbā, vai, ja neapmierinātību izsaka skolēni vai skolēnu vecāki, skolas administrācijas pienākums ir pārbaudīt šādu skolotāju pedagoģisko darbību.

•                 Palīdzība jaunajiem skolotājiem.

Jaunie skolotāji pārsvarā darbā ir entuziasma pārpilni, bet viņiem trūkst pieredzes, līdz ar to var rasties problēmas ar skolēnu disciplīnu stundās, ar stundas laika racionālu plānošanu, ar skolēnu zināšanu vērtēšanu.

Mācību stundu hospitācijai ir arī vispārīgs mērķis – „ iegūt sistemātiskas zināšanas par apstākļiem, kas traucē un veicina mācīšanos, lai būtu iespējams pārdomāti vadīt skolu vēlamajā virzienā” (Fjelds, 1998, 42). Tātad stundas hospitācijas mērķim ir jābūt tādam, kas ļautu skolēniem iegūt labāko izglītību, aktivizējot pozitīvus faktorus un novēršot negatīvus.

Padomju laikā stundu hospitāciju no administrācijas puses skolotāji uztvēra kā kontroli. Pārsvarā kontrolēja jaunus skolotājus ar pedagoģisko stāžu līdz pieciem gadiem. Skolas administrācijai nebija jābrīdina par hospitāciju iepriekš. Labākajā gadījumā tas bija darīts tieši pirms stundas. Nereti gadījās tā, ka, tikai ienākot klasē, skolotājs uzzina, ka viņa vadītajā stundā piedalās kāds no administrācijas.

Baltkrievijas Republikas Ministrijas „Metodiskajās rekomendācijās iesācejošajam  direktora vietniekam mācību darbā” ar mērķi pārbaudīt skolotāja gatavību stundām iesaka bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt mācību stundas (Реестр методических рекомендаций Министерства образования Республики Беларусь, 2004).

Līdzīgi Krievijas Federācijas skolās iekšējie „Noteikumi par mācību nodarbību apmeklējumu izglītības procesa dalībniekiem” nosaka, ka skolas administrācija brīdina skolotāju par stundas hospitāciju 10-15 (!) minūtes pirms stundas sākuma(Положение о посещении учебных занятий участниками образовательного процесса в школе, 2007). Ar mērķi pārbaudīt skolotāja gatavību stundai ieteicams arī veikt hospitāciju, vispār nebrīdinot pedagogu iepriekš, kā arī ierodoties stundā jebkurā laikā, pamatojot tādu rīcību ar to, ka skolotājam katru stundu jāplāno kā atklāto. Ņemot vērā augstāk minētos faktus, rodas jautājums: vai šāda kontroles veidā var veidoties koleģiālas attiecības starp pedagogiem un skolas administrāciju?

Mācību stundu hospitācija no administrācijas puses Vācijā ir rets paradījums. Pēc profesora H.G. Rolfa (Hans-Günter Rolff)  no skolas darbības uzlabošanas pētījuma institūta Dortmundā teiktā, tika secināts, ka tikai 25% skolas administrācijas veic skolotāju mācību stundu hospitāciju un lielākā daļā no tās  Bavārijā un Bādene – Virtembergā (Krons, 2007).

Skolas vadībai būtu rūpīgi jāsagatavojas stundu hospitēšanai. Iepriekš būtu jāizstudē klases žurnāls, lai gūtu  priekšstatu par skolēnu mācību sasniegumiem attiecīgajā priekšmetā, kā skolēni apguvuši iepriekšējā stundā aplūkoto tematu, jāpievērš uzmanība zināšanu novērtējuma dinamikai. Pirms hospitēšanas būtu vēlams iepazīties ar stundas plānu, lai noskaidrotu stundas metodoloģisko ieceri, kurai  jānodrošina skolotāja plānoto stundas mērķu un uzdevumu sasniegšanu.

Sākot ar 20. gs. 70. gadiem, visos modeļos tiek uzsvērtas koleģiālās attieksmes nozīme starp hospitētāju un skolotāju. Koleģiālo attiecību nozīmi uzsver arī Samigullins (Самигуллин) un Bagavijevs (Багавиев). Savā rakstā „Регламентирование посещения и анализа уроков” autori uzsver, ka ir svarīgi saņemt skolotāja atļauju hospitēt stundu, jo no tā ir atkarīga gan stundas kvalitāte, gan skolēnu darbība, gan stundas novērtējums (Самигуллин, Багавиев, 2007).

Veicot novērotāja pienākumus, ir svarīgi ievērot hospitācijas principus, kurus lieto savā praksē hospitētāji:

•                 Pirms ejot  pie kāda sava kolēģa uz stundu, vispirms jāpaskaidro, ar kādu mērķi   vēlaties piedalīties stundā.

•                 Brīdināt par to vairākas dienas iepriekš un, ja skolotājs kādu objektīvu iemeslu dēļ nevēlas, ka piedalās šajā stundā, respektēt to.

•                 Jāvienojas pirms stundas, kur sēdēšot , nevis ierodas un  izvēlas vietu.

•                 Jāierodas nedaudz pirms stundas sākuma.

•                 Stundas laikā neveidot garus aprakstus savās piezīmēs, jo  tas uztrauc skolotāju, kas stundu vada. Labas ir sagatavotas lapas, kurās jāieraksta daži vārdi.

•                 Stundas laikā nekādā veidā neizrādīt, ka skolotājs kļūdās.

•                 Neapsaucat tos skolēnus, kas traucē stundu.

•                 Pēc stundas vienmēr jāpasaka paldies par stundu un jānorunā, kad  var pārrunāt stundas norisi. Labi to darīt dienas beigās, kad ir pārdomāts, bet nav aizmirsies redzētais.

•                 Pēc īsas uzrunas dod vārdu skolotājam, lai viņš varētu pats izteikt savas domas par stundu, rosināt skolotāju analizēt stundu pašam. Stundas analīzi vienmēr sākt ar pozitīvo, kas novērots stundā, arī tad, ja tas neattiecas uz hospitācijas mērķi. Pēc tam jāuzdod dažus jautājumus un vēlreiz jāuzsver pozitīvo.

•                 Ja stundā kaut kas nav izdevies, ierosināt pārdomāt  kādu situāciju un pastāstīt kā pats hospitētājs būtu rīkojies šajā situācijā, neuzsverot, ka tas ir pareizākais vai labākais (Vēstis Skolai,2002, Nr. 10).

Pārrunas ar skolotāju pēc vērotās stundas ir svarīga vērtēšanas procesa daļa. Tam arī ir jāsagatavojas. Vislabāk pārrunāt vēroto stundu dienas beigās, kad skolotājam nav jāsteidzas uz nākamo stundu, bet vērotājs var vēlreiz izskatīt savas piezīmes, vispārināt, izdarīt secinājumus par stundu un nepieciešamības gadījuma pārdomāt ieteikumus. Apspriešanu sāk skolotājs. Hospitētājs precizē radušos jautājumus, noskaidro novērošanas gaitā neskaidrības radījušos momentus, tad pāriet pie stundas analīzes. Stundas analizētājam  vispirms jāmin pozitīvos momentus  skolotāja darbā, tad korekti un argumentēti, minot konkrētus faktus, jānorāda uz trūkumiem stundas gaitā un konkrētām rekomendācijām to novēršanā, nekāda gadījumā neuzsverot, ka tas ir vienīgais pareizais risinājums. Jāatceras, ka stundas uzdevumu izpildes analīzi ir jāveic ciešā saistībā ar konkrētas stundas tēmu un tās mērķiem.

Daudzi direktoru vietnieki izglītības jomā un izglītības metodiķi uzskata, ka būt par vērtētāju diezgan grūti un pēc neveiksmīgas stundas viņi paši jūtas slikti. Dažreiz nepamet vainas apziņa, ka nav pietiekami palīdzējis savam kolēģim. Dažreiz nevar izdomāt, kāda palīdzība būtu tā labāka. Diemžēl ne visi skolotāji uztver novērotāju kā kolēģi, bet gan kā vadību un vairāk viņā saskata kontrolētāju nevis palīgu (Vēstis Skolai,2002, Nr. 10).

Sakarā ar skolotāju atestāciju izglītības iestādes administrācija vērtēšanā galvenokārt iesaistās pedagoga profesionālā darbības vērtēšanas norises posmā. Tā kā pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana balstās uz konkrētiem faktiem par pedagoga profesionālo darbību un tie visplašāk ir pieejami izglītības iestādes administrācijai, tad tās pārstāvjiem ir svarīgi ievērot godprātību un vienlīdzību pret katru novērtēšanā iesaistīto pedagogu, sniedzot profesionālu un objektīvu vērtējumu un tā pamatojumu. Izglītības iestādes administrācijas vērtējums par pedagoga profesionālo darbību sniedz daudzveidīgu un objektīvu informāciju.

 

Materiāls no J.Marutes maģistra darba // http://www.r2vsk.edu.lv/inform%C4%81cija-par-esf-projektiem/48-j-ramutes-ma%C4%A3istra-darbs

 

 
Komentēt

Posted by uz Janvāris 11, 2012 in Procesa vērtēšana

 

Birkas: , ,

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: