RSS

Skolotāju darbība mācību procesā

11 Jan

Skolotāja darba kvalitāte ir vissvarīgākais faktors, kas skolā ietekmē skolēna sekmes. Mūsdienās, ir ļoti svarīgs abpusējs skolotāja un skolēna darbības attīstīšanas cikls mācību procesā, ka būtisks un nepieciešams mērķis skolēnu un skolotāju pozitīvas darbības realizēšanai.Savā darbība skolēns izvēlas vienu iespēju no daudzām, saglabājot savas spontānās aktivitātes būtību. Darbība ir aktivitātes attīstības pamats, jo tai piemīt īpatnības, kas nosaka šo attīstību. Gatavība darbībai ir subjekta kvalitātes jaunveidojums, kas top darbības procesā. Sasniedzot mērķi un attīstot izziņas aktivitātes formas, veidojas darbības produkts. Produktā iemiesojas gan zināšanas, gan prasmes, gan bagātinātā pieredze. Darbība noslēdzas ar rezultātu, kas izpaužas kā personības aktuāli veidojumi: aktivitāte, patstāvība, noturīgi izziņas un sociāli motīvi, kas liecina par skolēna subjekta pozīciju.

Pārmaiņas skolā nav iespējamas bez skolotājiem.Kā atzīmēja S.E.Fjelds: „Skola sākas un beidzas ar saviem skolotajiem” (Fjelds, 1998, 20). Skolas personāla, īpaši skolotāju, ieguldījums ir katras skolas panākumu atslēga. Skolotāji ir vidutāji starp pasauli, kas strauji attīstās, un skolēniem, kuriem tajā būs jāiekļaujas. Prasības pret skolotājiem aug: viņiem ir  jāstrādā ar neviendabīgākajām skolēnu grupām; no skolotājiem prasa, lai viņi izmantotu iespējas, ko piedāvā jaunākās tehnoloģijas; lai viņi izmantotu individualizētu mācīšanos un lai palīdzētu skolēniem apgūt neatkarīgu mācīšanos visu mūžu. Turklāt pēc skolu autonomijas palielināšanas viņiem jāpieņem lēmumi un jāveic vadītāja uzdevumi.

Skolotājam ne tikai ir jābūt kompetentam „mācību priekšmetā, mācību metodikā un organizācijā” (Fjelds, 1998, 20), bet jābūt gan filozofam, gan psihologam, gan augstās klases speciālistam, „kas prot attīstīt bērnu spējas” (Ļihačova, 2003, 12). Viņa darbībā jāizpaužas:

  • •                 radošumam;
  • •                 aktivitātei;
  • •                 sadarbībai;
  • •                 atvērtībai;
  • •                 pašattīstībai vērstai uz mūžizglītību;
  • •                 atbildībai par savas darbības galarezultātu;
  • •                 pozitīvas pieredzes ieviešanai;
  • •                 mākai strādāt ar modernām tehnoloģijām (Ļihačova, 2003, 27) .
  • Skolotāja profesionalitāte veido pieredzē gūtas kompetences, kas vienlaikus ir viņa vērtību sistēma. Skolotājs iepazīst sevi kā profesionāli: stiprās puses, nepilnības, iespējas.
  • Labam skolotājampiemīt:
  • •     empātija;
  • •     elastība;
  • •     tolerance;
  • •     analītiskā domāšana;
  • •     spēja būt komandas dalībniekam;
  • •     spēja iedvesmot un aizraut citus;
  • •     spēja uzņemties atbildību;
  • •     spēja pieņemt lēmumus;
  • •      spēja atzīt kļūdas;
  • •     spēja veikt adekvāto pašvērtējumu;
  • •      pašapziņa un pašmotivācija.

Pārmaiņu laikā skolotāju var salīdzināt ar fasilitatoru – mācību procesa veicinātāju, skolēnu gidu, nevis instruktoru. Skolotājs – instruktors  vienkārši stāv klases priekšā un pas­niedz formālas stundas/lekcijas, kuras skolēni klausās, turpretim skolotājs – fa­silitators veicina brīvu domāšanu un palīdz mācību procesa dalībniekiem panākt individuālu satura izpratni. Uz lekcijām balstītajos mācīšanas mācību procesa dalībnieki ir pasīvi, bet uz gidu balstītajos mācīšanas skolēniem ir aktīva loma. Šī lomu maiņa nosaka, ka skolotājam – fasilitatoram jābūt ar pavisam atšķirīgu prasmju kopumu.Atšķirību starp skolotāju – instruktoru un skolotāju – fasilitatoru grāmatas autori „Izglītība pārmaiņām: ilgtspējīgas attīstības mācīšanas un mācīšanās rokasgrāmata”parādīja tabulā (sk. 1. tabulu):

1. tabula Skolotāja -instruktora un skolotāja – fasilitatora darbība mācību procesā

Skolotājs – instruktors

Skolotājs – fasilitators

Ø      stāsta Ø      jautā
Ø      lasa lekcijas klases priekšā Ø      atbalsta no „mugurpuses”
Ø      dod atbildes saskaņā ar standartiem un programmu Ø      nodrošina vadlīnijas un veido vidi, kurā mācību procesā tiek iegūti individuāli secinājumi
Ø      lielākoties monologs Ø      nepārtraukts dialogs ar mācību procesa dalībniekiem

(Izglītība pārmaiņām, 2008, 25)

Skolotājs – fasilitators kompetenti pieskaņo mācīšanās pieredzi, piedāvājot iniciatīvas un palīdzot saskaņot mācību pieredzi ar mācību procesa dalībnieku vajadzībām un vērtībām.

Iespēja apzināties sevi kā skolotāju – instruktoru vai skolotāju – fasilitatoru ir atkarīga no personīgajiem uzskatiem, zināšanām un mācību procesa dalībniekiem. Tajā laikā, kad skolotājs at­balsta mācību procesu, skolēns ir apņēmīgs un mērķtiecīgs mūžizglītības procesā. Jaunas informācijas apguve ir nemitīgs process, kura dalībnieki ir nepārtrauktā attīstībā, izvērtējot savus viedokļus un uzskatus. Tāpēc mācību procesa dalībnieks nav tikai pasīvs saņēmējs. Ideālā variantā arī skolotājs ir šā procesa dalībnieks, kurš arī savlaicīgi nodrošina pozitīvu un mainīgu mācību vidi.

 

Materiāls no J.Marutes maģistra darba // http://www.r2vsk.edu.lv/inform%C4%81cija-par-esf-projektiem/48-j-ramutes-ma%C4%A3istra-darbs

 
Komentēt

Posted by uz Janvāris 11, 2012 in Mācību process

 

Birkas: , ,

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: