RSS

Portfolio stundu modelēšanā

Šis ir bloga veida Portfolio mācību stundu modelēšanā.Lai gan šāda portfolio izveide prasa ilgāku laiku, tam ir zināmas priekšrocības, salīdzīnot ar papīra mapēm, piemēram:

– katram rakstam ir pievienoti atslēgas vārdi, kas padara vienkāršu “satura rādītāja” veidošanu;

– meklēšanas funkcija atradīs precīzi vajadzīgo, neatkarīgi no kopējā ierakstu daudzuma;

– jebkuru ierakstu var ātri rediģēt, izmantot vēlreiz;

– katrs, kurš vēlas, var papildināt portfolio, piemēram, studenti, strādājot grupā, izveidotu daudz apjomīgāku un saturiski bagātāku portfolio, kā strādājot individuāli un savācot līdzīgus materiālus;

– katrs, kurš vēlas var ērti piekļūt un, ievērojot autortiesības, lietot materiālus;

– interneta lapai ir iespējami dažādi interaktīvi papildinājumi, piem., video, spēle, aptauja, u.tml.

– saudzējam papīru, nekrājam putekļus.

Informācijas strukturēšana

Katram ierakstam, pirmkārt, ir to raksturojošs virsraksts. Katram ierakstam ir piešķirta sava kategorija, piemēram, “Mācību process”, to skaitu var brīvi papildināt ar aizvien jaunām kategorijām. Tas automātiski veido un papildina “Satura rādītāju”. Katram rakstam ir pievienoti atslēgas vārdi, kas atvieglo informācijas meklēšanu, to veic arī meklēšanas funkcija.

 

 
Atstāt komentāru

Posted by uz Janvāris 26, 2012 in Uncategorized

 

Birkas:

Mācību uzdevumu tipoloģija

 Uzdevumus var klasificēt:

  • pēc didaktiskā mērķa (V.Oņiščuks),
  •  pēc skolēnu didaktiskās darbības rakstura un virzības specifikas (V.Zelmenis),
  •  pēc izpildes veida, vietas un formas,
  •  pēc atbilstības teorētiskajai informācijai mācību grāmatu paragrāfos (Dz.Cīrule),
  •  pēc skolēniem veicamajām mācību un valodiskās saziņas veidotājām darbībām (I.Freidenfelds; Ā.Zaiceva),
  •  pēc starppersonu valodiskās saziņas nosacījumiem (I.Freidenfelds),
  • pēc iespējām pilnīgot skolēnu rakstu valodu leksiski stilistiskajā un gramatiski stilistiskajā aspektā (A.Laure);
  • pēc aktivitātes veida mācībās (Dž. Vilisa)

No Ā.Zaicevas studiju kursa Mācību stundu modelēšana materiāliem

 

 

 

 

 

 

 
Atstāt komentāru

Posted by uz Janvāris 26, 2012 in Mācību process

 

Birkas:

Idejas valodu stundām [eng]

Explore the following links to get more ideas what a teacher can do to successfully integrate skills a language lesson:

http://www.eslpartyland.com/teachers/nov/film.htm

http://www.teachingenglishgames.com/articles

http://www.teachingenglish.org.uk/think/articles/learning-english-through-childrens-literature

http://www.teachingenglish.org.uk/think/articles/using-dictation

http://www.onestopenglish.com/skills/integrated-skills/using-art-in-the-classroom/

http://www.esl-lab.com/research/comics.htm

http://www.eslbase.com/articles/songs

http://www.suite101.com/blog/madelinep/using_stories_to_teach_languages

 

Birkas:

Mācību metode – mācību pietura

Par metodi
Metodes Mācību pietura aizsākumi atrodami jau reformpedagoģijā, piem., Selestīna Frenē pedagoģiskajās
idejās. 1952. gadā angļu pedagogi Morgans un Adamsons izveidoja apļa treniņa (circuit training) metodi kā
treniņa programmu fiziskajām nodarbībām, ko vēlāk ieviesa sporta stundās. Pēc tam to ieviesa arī citos mācību
priekšmetos. Mūsdienās metode ir atpazīstama pēc nosaukumiem “mācību pietura”, “mācību iela” vai “mācību
aplis”.
Izmantojot mācību pieturas metodi, skolēnos tiek sekmēta atbildības veidošanās, pašnoteikšanās, patstāvība,
sociālās attieksmes un mācīšanās kompetence. Skolēns tiek motivēts darboties patstāvīgi. Mācību pieturas
metodes izmantošana nodrošina iespējas mācību procesā izmantot individuālu un diferencētu pieeju katram
skolēnam, ievērojot viņa stiprās puses.
Metodes apraksts
Vairāki uzdevumi par kādu plašu tēmu tiek izvietoti klases telpā dažādās vietās (uz galdiem, pie sienām u. c.)
un numurēti ar cipariem vai burtiem (A pietura, B pietura… 1. pietura, 2. pietura…). Pieturās skolēni strādā
patstāvīgi: individuāli, pāros vai grupās (to nosaka mācīšanās vajadzības). Sociālo formu izvēlas skolotājs,
rakstiski norādot to darba materiālos (piemēram, ar simboliem individuālajam darbam, pāru un grupu darbam).
Par to, kādā secībā skolēni veic uzdevumus mācību pieturās, skolotājs pārrunā stundas sākumā un tikai pēc
tam skolēni veic uzdevumus pieturās. Ir iespējami divi veidi: 1) pieturās ir noteikta izpildāmo uzdevumu secība,
izpildes laiks un norādes par uzdevuma veikšanas sociālajām formām; 2) pieturās pēc uzdevuma izpildīšanas
skolēni brīvi var izvēlēties nākamo pieturu un turpināt patstāvīgi strādāt. Lapa ar pieturvietu sarakstu palīdz
saglabāt pārskatu un organizēti iziet visas pieturas. Skolotāji var izstrādāt obligāti izpildāmos uzdevumus un
papilduzdevumus, tas nozīmē, ka viena daļa no pieturām ir apzīmētas kā obligātas. Tikai pēc obligāto
uzdevumu izpildes skolēni var pievērsties izvēles uzdevumiem.

Mācību pieturas metodiskie soļi:
1. Ievada saruna – mācību stundā tiek pārrunāta darbības norise un noteikumi, izskaidrots par pieturas vietām
vai protokola izmantošanu.
2. Pieturu raksturojums – īsi tiek izskaidrotas visas pieturas un pievērsta uzmanība katras pieturas specifikai
vai problemātikai.
3. Darbība mācību pieturās – patstāvīgs skolēnu darbs ar darba materiāliem un uzdevumiem.
4. Skolēnu sasniegumu vērtēšana – iespējamie veidi: mācību saruna, izmantojot attēlus uz tāfeles, skolēnu
prezentācijas vai patstāvīgi, izmantojot atbilžu lapas.
5. Noslēguma saruna – skolēniem tiek dota iespēja izvērtēt savu paveikto darbu (veikt refleksiju).

Ieteikumi skolotājam
• Jo plašāks ir uzdevumu klāsts, jo daudzveidīgākas iespējas individualizācijai un diferenciācijai. Uzdevumu
sagatavošana var prasīt lielu darbu.
• Vienu vai otru pieturu var sadalīt vairākās daļās ar dažādām sarežģītības pakāpēm (1a pietura, 1b pietura,
1c pietura). Skolēni izpilda uzdevumu tikai vienā no pieturām.
• Ja tiek piedāvātas obligātās un izvēles pieturas, tad “džokera” pieturās vajadzētu izmantot pēc iespējas
skolēnu motivējošākus mācību uzdevumus. Tas nodrošina to, ka skolēni labprātīgi izpildīs papildu
uzdevumus. Piemēram, ļoti piemērotas ir mācību spēles, uzdevumi pie datora vai vizualizācijas uzdevumi.
• Vienā mācību stundā ir ieteicama “obligāto” mācību pieturas forma, jo 40 minūtēs nav laika iziet obligātās un
izvēles pieturas. Ja skolotāja un skolēnu rīcībā ir vismaz divas mācību stundas (dubultā stunda), tad var
piedāvāt obligātos un izvēles uzdevumus.
• Piemērotas ir arī tādas tēmas, kas aptver vairākus mācību priekšmetus.
• Mācību pieturu metode ir vērtīga arī mācīšanās prasmju un darba tehniku apguvē.
Izmantotā literatūra: Müller, F. Lesen und kreatives Schreiben. Weinheim, Beltz, 2007.

Mācību pietura – Autora radošā darbnīca. Stāsts par putniem.
5.–12. klase.
1. pietura
Uzraksti stāsta fragmentu (pirmo rindkopu), kura tēma – putnu dzīve pilsētā!
Ko putns domā? Kā putns jūtas?
2. pietura
Uzraksti vienu salīdzinājumu, kas raksturo attēlā redzamo putnu! Uzraksti to labi salasāmā rokrakstā uz lapiņas,saloki un iemet uz galda esošajā kastītē! (Pēc tam visus salīdzinājumus nolasa, skolēni tos pieraksta un izmanto savam stāstam (to veic mājās.)
3. pietura
Uzraksti uz baltas lapas divus teikumus stāstam, kas raksturotu šo notikumu putnu dzīvē!
Saloki lapu tā, lai redzams būtu tikai otrais teikums! (Katrs skolēns uzraksta stāstam divus teikumus. Tad lapu
saloka tā, lai būtu redzams tikai otrais teikums. Pēc tam lapu paņem nākamais skolēns. Nobeigumā nolasa
stāstu.)
4. pietura.
Uzraksti dialogu, kas norisinās putnu ģimenē!
5. pietura
Uzraksti stāsta nosaukumu!
Uzraksti, kādas personas darbosies stāstā! Kāpēc šīs personas ir nepieciešamas stāstā (īsi raksturo to galveno uzdevumu)?
6. pietura
Uzraksti visīsāko stātu par notikumu putnu dzīvē, kas izjauca līdz šim esošo mierīgo gaisotni!
Pusnaktī… Negaidīti… Viņa paņēma… Kāpēc tas ir…
(Skolēni raksta tekstu, kas sastāv no četriem teikumiem. Teikumu sākumi jau ir doti, skolēnu uzdevums ir
pabeigt teikumus.)
1. pietura
Uzraksti stāsta fragmentu (pirmo rindkopu), kura tēma ir putnu dzīve pilsētā!
Ko putns domā? Kā putns jūtas?
2. pietura
Uzraksti vienu salīdzinājumu, kas raksturo šo putnu! Uzraksti to labi salasāmā rokrakstā
uz lapiņas, saloki un iemet uz galda esošajā kastītē!
3. pietura
Uzraksti uz baltas lapas divus teikumus stāstam, kas raksturotu šo notikumu putnu
dzīvē! Saloki lapu tā, lai redzams būtu tikai otrais teikums! Lapu atstāj nākamajam
rakstītājam!
4. pietura
Uzraksti dialogu, kas norisinās putnu ģimenē!
5. pietura
Uzraksti stāsta nosaukumu!
Uzraksti, kādas personas darbosies stāstā! Kāpēc šīs personas ir nepieciešamas stāstā
(īsi raksturo to galveno uzdevumu)?
6. pietura
Uzraksti visīsāko stāstu par notikumu putnu dzīvē, kas izjauca līdz šim esošo mierīgo
gaisotni!
Pusnaktī…
Negaidīti…
Viņa paņēma…
Kāpēc tas ir…

 
Atstāt komentāru

Posted by uz Janvāris 26, 2012 in Paraugi

 

Birkas:

5 questions about lesson planing / 5 jautājumi par stundu plānošanu

Latviskais mašīntulkojums (dos vispārīgu, gramatiski neprecīzu, taču kontekstu paskaidrojošu tulkojumu) – ŠEIT

As a language assistant, when you are faced with planning whole lessons on your own for the first time it can seem like a daunting task. Where do you start? How do you choose a topic? Which order do you do the tasks in? What if you run out of time? What if you run out of materials? Ah! So many things to think about! In this tip I aim to answer these questions and give you some ideas for making the planning of the lesson as simple and painless as possible. Remember that as you start teaching not everything will go to plan. In fact, using your lesson plan in a flexible way is part of the skill involved in giving a good lesson. If a task is going well and students are engaged in it and making good use of the time you should probably let it carry on for longer than planned. Likewise, if an activity in your plan isn’t going down so well you may decide to cut your losses and move on. So, please don’t think the plan is to be stuck to whatever happens. React to your students and adapt on the spot whenever possible. Consider the plan to be a tool to guide you, but always use it flexibly.

Where do you start?
There are many different ways of planning a lesson. As you start teaching, plans tend to be written in great detail and as you get more practice and more tried and tested techniques and activities under your belt, your plan may look more like a shopping list or you may just hold your plan in your head. There are no rules about how detailed your plan should be, unless your are on a teacher training course or are being observed, so experiment with the layout and find out what works best for you.

A simple way to start is to plan your lesson in a table format. Here’s an example. Tasks are taken from the Essential UK lesson plan on News. This plan shows how you could use the first three tasks only. In order to understand the plan you will need to look at the Essential UK lesson plan on the website
( http://teacheng.ixishosting.co.uk/language-assistant/essential-uk/news )

Activity / Task Aim Interaction pattern
(T = teacher Ss = students)
Mins Notes
1) Ask students questions in task one about news and media. To get students into the topic of news. T – Ss 10 Chairs in circle for intro.
2) Draw the media advantages and disadvantages chart (task two in ESSUK lesson plan) on board. Ask students for a few examples. Set up next task and support weaker students. T – Ss 5 Remember to ask Ss who normally don’t offer ideas.
3) Students to copy chart into notebooks and complete with their own ideas in pairs. Students practise media related language. S – S 10 Feed in new language when necessary.
4) Pair up the pairs to make groups of 4. Students to share and compare ideas in groups. Students explain their ideas to another pair. Ss – Ss 10 Monitor carefully and listen out for common errors.
5) Group feedback. Compare answers and find areas of common agreement Share Ss’ ideas and round up task. T – Ss 10 Get one of the Ss to write some advantages and disadvantages on the board.
6) Show students a couple of real headlines from British newspapers. Get students to guess the story behind the headline. Introduce next task about news headlines. T – Ss 5 Download and print off some headlines from on-line papers. Try to find some funny ones. Show a tabloid and a broadsheet paper so Ss can see the difference in style.
7) Students in groups think up stories behind headlines in task three. Students practise narrative tenses. Ss – Ss 15 Monitor and feed in language when needed. Offer correction when appropriate.
8) Ask groups to feedback their ideas for the stories behind the headlines and tell the whole group. Students re-tell stories to group – repeating task is good practice. Ss – T + Ss. Don’t correct as students are speaking in front of whole class. Make a note of important errors in my notebook to correct next class.

This is just one example of how you could write out a lesson plan. There are many ways to do it.
How do you choose a topic?
The teachers you’re working with may ask you to cover certain topics in which case you won’t have to think about the topics. If you have free choice think about what you and your students are interested in. If you don’t know your students very well yet, ask them what they would like to talk about in your classes. You could give them a questionnaire or just ask them informally. If you are going to use the Essential UK lesson plans as a starting point then you could pick ten or twenty topics you think they may like and hold a class vote to get the top three or four for the next few months.

Which order do you do the tasks in?
First of all, select the tasks you can use with your class. Then think about any extra activities you would like to add. You may want to add some visual materials and find some photos on the internet which you could use to enhance the presentation part, or you may be able to localise the topic by finding newspaper articles from your country. Once you have selected all the tasks think about how they can work together. Start with the easiest tasks and the ones that work on the vocabulary for the topic. This will give them the lexical resources they need to follow the class. Then build up the lesson plan by slotting in the other tasks.

What if you run out of time?
When you start teaching it’s really easy to over plan. If you find you run out of time don’t worry. You may be able to finish the topic in the next class so you can continue where you left off. As you are giving the class, keep an eye on the clock but if an activity is going really well and the students are speaking in English and enjoying the task, let it go on. Be flexible with your timing. Another task later on may not go down so well so you will be able to cut it shorter. Try to save a few minutes at the end of the class to ask your students to summarise what they did in the lesson. This will force them to re-cap and revise what they did.

What if you run out of material?
If your students race through the activities you have planned and you actually run out of materials you can always spend the time revising the vocabulary from the class. You could also ask the students to think up some questions related to the topic, which they can ask each other in groups, or you could set up a role-play connected to the theme. You may be left with time for a game so always have a few ideas up your sleeve for how to fill in a spare ten minutes or so.
If you need ideas for recycling vocabulary have a look at this tip:
http://www.teachingenglish.org.uk/language-assistant/teaching-tips/recycling-vocabulary

If you need ideas for games check out the games archive.
http://teacheng.ixishosting.co.uk/language-assistant/games

Many of the games there can be adapted to fit in with a topic so it will look to your students like a seamless addition to the class and not just a time filler!

As you get more practice at planning lessons the easier it will become and the happier you will be to adapt your plan as you go along. Spend a bit of time after your classes to reflect on how things went. Look back at your plan and think about how well the activities worked, If they didn’t go so well try to think of reasons why. You can take these reasons into account for the next class. You will most definitely learn from your mistakes so don’t worry if things don’t always work out exactly as you planned.

Taken from:

http://www.teachingenglish.org.uk/language-assistant/teaching-tips/lesson-planning

 

Birkas:

Grupu darba būtība

1. Grupu darba būtība

Grupu darba būtība visbiežāk tiek saistīta tieši ar kooperētajām / kooperatīvajām / sadarbīgajām mācībām, tāpēc grupu darbs mūsdienās tiek skatīts visbiežāk tieši caur kooperēto / sadarbīgo mācību prizmu.

Šādā kontekstā grupu darbs ir vienota, vesela sistēma, kas atvērta izmaiņām, jauninājumiem un arī kritiskai attieksmei.

Grupu darbam raksturīgs:

  • divu mērķu – mācību / kognitīvā un sociālā – izvirzīšana, kurus realizējot, sadarbībā tiek daudzpusīgi attīstīta skolēna personība, īpaši viņa sociālās prasmes, radošā aktivitāte, intuīcija un prāta darbība;
  • rezultāts saistīts gan ar  zināšanu, gan sociālo prasmju apguvi;
  • informācijas plūsma kļūst divējāda – no pedagoga uz audzēkni un no audzēkņa uz pedagogu, kā arī skolēniem sadarbojoties savā starpā, resp., monologa vietā mācībās veidojas dialogs;
  • darbs ar mācību materiāliem, nevis vienu informācijas ieguves avotu;
  • sadarbības nodrošināšanai interaktīvo mācību metožu un metodisko paņēmienu /struktūru izmantojums;
  • mācīšanās procesa un mācīšanās rezultāta pašizvērtējums;
  • ..

Grupu darba pamatprincipi:

  • pozitīva savstarpējā atkarība – visi grupas dalībnieki jūtas vienoti kopējā mērķa sasniegšanai;
  • individuālā atbildība – katrs grupas dalībnieks ir atbildīgs par mērķa sasniegšanu;
  • tieša saskarsme – grupas dalībnieki atrodas tik tuvu, ka var redzēt, dzirdēt un sarunāties cits ar citu;
  • sociālo prasmju apguve – sadarbības prasmes, piem., iedrošināšana, paskaidrošana, izpratnes pārbaudīšana, sekmē efektīvu grupu darba norisi;
  • vērtēšana – grupas dalībnieki vērtē sadarbībā gūtos sasniegumus un grupas darba procesu.

No Ā.Zaicevas studiju kursa Mācību stundu modelēšana materiāliem

 
Atstāt komentāru

Posted by uz Janvāris 21, 2012 in Mācību process

 

Birkas:

Dažādu mācībsituāciju modelēšana: dažas idejas ierosmei

8.klase

Temats.  Uzruna un uzrunas grupa. (St. temats precizējams)

Mērķi.

1. Palīdzēt nostiprināt skolēniem zināšanas par uzrunu un uzrunas grupas jēdzienu, to iederīgu lietojumu saziņā un sekmēt interpunkcijas prasmes pilnveidi.

2. Sekmēt skolēnu radošās un analītiskās domāšanas pilnveidi mācību procesā.

3. Sekmēt skolēnu saziņas kultūras pilnveidi – prasmi klausīties un ieklausīties citos, izteikt un pamatot savu viedokli.

 

Prognozējamais rezultāts.

1. Nostiprina, padziļina zināšanas par uzrunu, uzrunas grupu, to lietojumu un atdalīšanu ar pieturzīmēm tekstā.

2. Domā radoši, prot analizēt savu un cita darbu.

3.Prot klausīties un ieklausīties citos, izsaka savu viedokli, prot to pamatot.

 

Idejas stundas norises izveidei.

Te derētu izcelt arī attieksmes komponentu – uzrunas praktiskā lietojumā macību procesā (ofic.saziņas situācijā) un neofic. saziņas situācijā. Līdz ar to stundā piedāvāto tematu varētu saistīt ar vairāku standartā iekļauto kompetenču saturu: kom. komp. (uzrunas izvēle un lietojums dažādās saziņas situācijās, uzrunas izvēles nosacījumi, saziņas etiķetes respektēšana, attieksmes veidošanās pret nevēlamu uzrunas lietojumu, skolēnu pašu pieredze uzrunas lietojumā u.c.), val. komp. (valodiski daudzveidīgu uzrunas formu veidošana un lietojums saziņā dažādos valodas funkc. stilos, piem., sarunvalodā, lietišķajos rakstos u.c., interpunkcija), sociokultūras komp. (uzrunas formu izvēle un lietojums dažādu kultūru tradīcijās, piem., latviešiem, krieviem, angļiem u.c.). Šādā aspektā stunda patiešām būtu vērtīgs ieguvums gan skolēniem, gan skolotājai, jo stundas novitāte būtu tieši šis kompleksais skatījums. Citādi – atrodi uzrunu, pasvītro uzrunu, ieliec vajadzīgās pieturzīmes neinteresantā teksta fragmentā…

No Ā.Zaicevas studiju kursa Mācību stundu modelēšana materiāliem

 

 

 

 
Atstāt komentāru

Posted by uz Janvāris 21, 2012 in Paraugi

 

Birkas: ,